1974. gada pavasarī Kaliope Stefanidesa ir meiteņu skolas skolniece Grospointā Mičiganā. Viņu savaldzina klases biedrene, un kaislība, kas uzplaukst starp abām, liek domāt, ka viņa nav līdzīga citām. Patiesībā viņa arī nemaz nav meitene.n„Es piedzimu divreiz: vispirms kā maza meitene Detroitā kādā īpaši skaidrā 1960. gada janvāra dienā un tad vēlreiz kā pusaugu zēns ātrās palīdzības nodaļā netālu no Petoski, Mičiganas štatā, 1974. gada augustā.”nn„Midlseksa” ir pārsteidzošs stāsts par kādu īpašu gēnu, kas tiek nodots cauri trijām grieķu amerikāņu ģimenes paaudzēm un pilnībā uzplaukst kādas pusaudzes veidolā, par savstarpēji saistītām asinīm, par dzimuma sarežģītajiem smalkumiem, par dziļiem, tumšiem alku dzinuļiem.nUn tad, nespēdams pretoties nepārvaramam impulsam, viņš pieliecās uz priekšu, piespiežot klarnetes paplašināto galu Tesijas kailajam ceļgalam, un skaļi un gari nopūta vienu pašu noti.nViņa iespiedzās, atraujot ceļgalu.n— Tas bija fa-bemols, — Miltons teica. — Vai gribi dzirdēt fa-diēzu?nTesija vēl turēja plaukstu pie dūcošā ceļgala. Klarnetes vibrācijas bija radījušas trīsas arī augstāk gurnā. Viņai bija jocīga sajūta, it kā tūlīt vajadzētu smieties, bet viņa nesmējās. [..]nUn tā tas sākās. Viņš spēlēja Begin the Beguine Tesijai pie atslēgas kaula. Viņš spēlēja Moonface pie viņas gludajiem vaigiem. Piespiedis klarneti tuvu pie sarkanajiem kāju nagiem, kas viņu tā apžilbināja, Miltons nospēlēja It Goes to Your Feet. Tādā slepenībā, ko viņi nevienam nevēlējās atklāt, Miltons un Tesija nolīda klusākajās mājas vietās, un tur, mazliet paceļot uz augšu svārkus vai novelkot zeķi, vai reiz, kad neviena nebija mājās, pavelkot uz augšu blūzi, lai mugura būtu kaila, Tesija ļāva, lai Miltons piespiež klarneti viņai pie ādas un piepilda augumu ar mūziku. Iesākumā viņai tikai kutēja. Bet pēc laiciņa notis ieplūda dziļāk miesā. Viņa juta, kā sāk vibrēt muskuļi, kā tie viļņveidīgi pulsē, līdz sāka skanēt arī kauli un iekšējie orgāni dūca līdzi.